pusotru procentu lielā starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem ir tīrais nieks uz citu valstu fona: Francijā un Ukrainā valsts budžeta deficīts pārsniedz 4 procentus, Krievijā svārstās 3 procentu līmenī, savukārt Portugāles rekords pagājušogad bija 7,2 procenti. Taču attiecībā uz Latviju svarīgi ir nevis absolūtie skaitļi, bet gan iepriekšējo gadu rādītāji. Un attīstības dinamika ir visai bēdīga: 2012. gadu Latvija noslēdza ar 0,8% deficītu, 2013. ar 0,9%, savukārt 2014. gadā deficīts krasi pieauga līdz pat 1,5 procentiem. Respektīvi gada laikā tas praktiski dubultojās. Jo dziļāk mežā, jo vairāk vajag, bet mazāk ir.

Tieši tāda pati situācija ir ar Latvijas ārējo parādu, kas gada laikā ir palielinājies par 733 milj. eiro (līdz 9,63 mljrd. eiro). Protams, skatoties tīri proporcionāli Latvijas parādam (40,6% no IKP) būtu jāraisa milzīga Grieķijas (168% no IKP otrajā 2015. gada ceturksnī), Itālijas (136% no IKP) un Portugāles (129% no IKP) finanšu ministru skaudība. Taču ar Latvijas finanšu ministram Reisam ir ko skaust - visās iepriekš minētajās valstīs ārējais parāds samazinās, bet Latvijā tikai pieaug.

No kurienes tāda izšķērdība? Var jau saprast arī Latvijas valdību, kuru pēc vairākiem stingras taupības gadiem - ieviešot ārējās kontroles sistēmu 2008.-2010. gadu krīzes laikā - nolēma palaist jostas nedaudz vaļīgāk. Nav tā, ka konservatīvā Latvijas valdība 2014. gada 1. janvārī pamodās izteikti sociāldemokrātiskās noskaņās. Vienkārši turpinot visus šos konsolidācijas procesus, ministri varētu palikt ne vien bez saviem portfeļiem, bet arī bez tautas kā tādas. Jo ciešāk tiek piegrieztas skrūves, jo vairāk Latvijas iedzīvotāju pamanās aizmukt no šī finansiālā spiediena aiz dzimtenes robežām. Latvijas iedzīvotāji savu protestu pauž nevis ar dumpju un revolūciju starpniecību, bet gan aizbēgot no ekonomiskajām problēmām citā ģeogrāfiskajā realitātē.

Lai šo nepateicīgo tautu nedaudz piebremzētu, nācās paiet tai nedaudz pretī, būtiski palielinot algas un nedaudz samazinot nodokļu slogu. Taču uzreiz pieauga arī ārējais parāds un valsts budžeta deficīts.

Šajā budžeta gadā izaicinājumi ir tie paši: kā lai panāk, lai kazas (skolotāji, mediķi un citi budžetnieki) paliktu dzīvas, bet arī vilki (fiskālā politika) būtu paēduši. Uzdevums nav no vienkāršajiem, tādēļ ir pamats bažām par tālāko ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Latvijas Banka jau ir samazinājusi Latvijas IKP izaugsmes prognozi no 3 līdz 2,7 procentiem. Finanšu ministrija pagaidām spītīgi cer uz to labāko, citādi nāksies vēl vairāk griezt budžetu.

Un klāt nāk arī valdības solījums samazināt budžeta deficītu no 1,5% līdz 1% no IKP ... . Jā, valdībai nav viegla dzīve.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).